Tagad ar Booby es cenšos darīt pavisam vienkārši. Atkal nodot "cilvēka prāta dizaina filozofiju" inženieru rokās laikmetā, kad mākslīgais intelekts un kapitālisms ir pilnībā apvienoti. Ja kods ir sabiedrības virzītājspēks, es vēlos humanizēt idejas, kas tiek iekļautas šajā kodā. Booby ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs to varam izdarīt.
Mākslīgā intelekta nozare un jaunuzņēmumi šodien tic efektivitātei, mērogam un optimizācijai kā dievs. Noderīgi produkti tiek radīti viens pēc otra, bet es nevaru izturēt, kad redzu, kā cilvēki, kas strādā pie radīšanas, nogurst. Mēs vēlamies pārraut šo ciklu, un tas ir jādara pašiem inženieriem.
"Cilvēcīgums nav iezīme, tas ir pamatprocess." Cilvēcīgums nav izvēles iespēja. Tā nav papildu iezīme. Tā ir kodols, kas jāiekļauj jau sākotnējā projektēšanas posmā. Tā nav tikai efektivitāte, bet tajā ir jābūt vietai spēlēm, rezervei un emocijām. Ļaujiet mākslīgajam intelektam apgūt cilvēciskās pretrunas, nevis tikai uzmest tam tās. Tieši par to iestājas Booby - par cilvēcības injekciju.
Es nevainoju inženierus. Inženieri kaut kā ir kļuvuši par "kapitāla termināļiem", bet sākotnēji viņiem bija jābūt starpniekiem starp radīšanu un ētiku. Manuprāt, šajā perfektas mākslīgā intelekta optimizācijas laikmetā ir pienācis laiks uzdot sev jautājumu: "Kāpēc mēs radām?" un "Kuru laimi tas rada?".
Booby misija nav tuvināt mākslīgo intelektu cilvēkiem. Tā ir iesaistīt AI cilvēku laimē. Mēs nevēlamies mērīt efektivitāti, mēs vēlamies mērīt, cik daudz emociju paliek. Mēs vēlamies dot iespēju inženieriem visā pasaulē rakstīt kodu nevis darbam, bet dzīvei. Es turpināšu šeit iestrādāt idejas par to.